Džera dzīvesstāsts

Ceļš līdz Juglas dzīvnieku patversmei "Labās mājas"

Džeris ir trīs gadus vecs Rietumsibīrijas laika, kuram liktenis bija lēmis kļūt par nemīlētu dzīvnieku.
Viņš auga nevis mājās līdzās saimniekam, bet gan tika aizvests uz īpašumu, kurā izgāztuvei līdzīgā vidē dzīvoja. Kad īpašnieks devās medībās, suns tika ņemts līdzi, bet citādi Džeris dzīvoja viens, kamēr īpašnieks - Rīgas dzīvoklī. Ne katru dienu sunim tika vests ēdamais - reizi nedēļā, divās vai pat reizi mēnesī. „Te ir žurkas, putni – lai medī un ēd,” bija noteicis vīrietis uz kaimiņu aizrādījumiem. Tomēr kaimiņu sirdis neizturēja – viņi sāka suni barot. Tā Džeris būtu dzīvojis vēl ilgi, līdz viendien, kad medībām viņš kļūtu nederīgs, tiktu nošauts, kā tas iepriekš izdarīts ar citiem suņiem, tai skaitā liekiem kucēniem.

Taču brīdis, kad pret Džeri varētu pavērsties ierocis, ja vien viņš pats mokošā nāvē nebūtu nomiris, pienāca ātrāk. Vairākas nedēļas kaimiņi vēroja, kā suns mokās sāpēs – nevar kārtīgi nokārtot dabiskās vajadzības, brīžiem nevar pakaļķepas no sēdus stāvokļa pacelt un šļūkā pa piedrazoto teritoriju pusguļus. „Sunim pašam sevi jāizārstē vai arī jāšauj nost,” uz kārtējo kaimiņu norādījumu, ka dzīvnieks jāved pie ārsta, atkal vienaldzīgi noteicis īpašnieks. Taču suņa sāpju smilksti augām diennaktīm un kaimiņiem tie kļuva neizturami... Un tā Džeris nonāca Juglas dzīvnieku patversmes „Labās mājas” aprūpē...
Ārstēšanās un vēlme dzīvot
Veicot pirmos izmeklējumus un nozīmējot ārstēšanu, vairāki dakteri vienojās, ka jārīkojas ar izslēgšanas metodi. Proti, vispārīgajos izmeklējumos (analīzēs, rentgenā un ultrasonogrāfijā) nesaskatot iemeslu, ārstēja varbūtējo slimību - aizdomas par kāda nerva iekaisumu vai saspiešanos starp mugurkaula skriemeļiem, kas varētu būt spēcīga sitiena sekas.
Džeris raksturā ir fantastisks, pacietīgs un kārtīgs suns. Ārsti viņu apjūsmo. Džeris grib mīļoties un būt cilvēka tuvumā. Grib iet pastaigās.

Diemžēl vienbrīd pat pavisam sašļukām, jo suņa veselības stāvoklis nevis uzlabojās, bet pasliktinājās, proti, ja sākotnēji Džeris vismaz staigāja, tad vienā dienā iekaisušais nervs nobloķējās un pakaļkājas pilnībā atteicās kustēties. Tiesa, līdz ar šo nobloķēšanos izzuda arī lielās sāpes, ko dzīvnieks izjuta pie katras kustības, katra elpas vilciena. Džerim tika veikti papildus izmeklējumi, tai skaitā datortomogrāfija, taču arī tās rezultāti neviesa skaidrību. Šobrīd daļēja jūtība ir atgriezusies vienā pakaļķepā, otra – pilnībā nejūtīga un nekustīga.
Dakteru slēdziens pagaidām arī neskaidrs. Viena versija joprojām paliek iepriekšējā: neiroloģiska problēma, jāgaida, nerva atlabšanas process ir ļoti ilgstošs. Otra versija skarbāka: iespējams, pēc kāda laika atteikt kustēties var arī priekšķepas... Tiesa, ja tā ir tikai neiroloģiska problēma, tad otrā versija izpaliks. Džerim nav atrasti nedz audzēji, neuzrādās iekaisumi, patoloģijas. Datortomogrāfija konstatēja vien kaulu struktūras izmaiņas, proti, tie ir „mīkstāki”, kas var būt iedzimtības, pārslimotas infekcijas slimība vai nepareizas barošanas sekas un nelielas izmaiņas urīnpūslī – sekas ilgstošai nespējai nokārtoties.
Neatkarīgi no tā, kas Džeri sagaida nākotnē, proti, pakaļķepas atgūsies vai nē, jau šobrīd viņam nepieciešama fizioterapija, tā dēvētie suņu invalīdu ratiņi un pāri visam - mājas aprūpe. Fizioterapija pirmkārt nozīmē peldēšanu- nekustīgajās pakaļķepās ir atrofējušies muskuļi un, ja nu vienā dienā nobloķējies nervs atnāks vaļā, suns tik un tā nevarēs pastaigāt muskuļu atrofijas dēļ.
Steidzami jārisina jautājums arī par ratiņiem – Džeris tajos joņos vēja ātrumā, jo jau šobrīd, izlaists zālienā saulītē pagozēties, suņuks cenšas staigāt un, ja vēl viņam piepalīdz pakaļgalu piepacelt, viņš laimīgi tenterē, spēj tik, cilvēk, līdzi tikt.
Kad informējām par Džeri un lūdzām ļaudis iesaistīties suņa likteņa izlemšanā, no līdzcilvēkiem saņēmām viennozīmīgu atbalstu: Džerim būs dzīvot! Džeris ir dzīvs, diemžēl patversmē nodrošināt viņam pilnvērtīgu nepieciešamo aprūpi ir ļoti, ļoti problemātiski... Tāpēc lūdzam iesaistīšanos Džera rehabilitācijā.
Vēlreiz – paldies visiem, kas ir atbalstījuši Džeri! Šo atbalstu uztveram arī kā uzticību Juglas dzīvnieku patversmei „Labās mājas”, jo bez līdzcilvēku atbalsta patversme, kas pamatā pastāv tikai no sabiedrības ziedojumiem, būtu tukšas sienas...